|
|
|
|
APSTIPRINĀTS Ar LR Kultūras ministrijas 2007.gada 15.jūnija rīkojumu Nr. 21-25-97
Izdots
saskaņā ar Izglītības likuma 22. panta pirmo daļu Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas NOLIKUMS I. Vispārīgie jautājumi 1.
Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskola (turpmāk - Skola) ir Latvijas Republikas
Kultūras ministrijas dibināta izglītības iestāde profesionālās vidējās mūzikas
izglītības programmu un profesionālās
ievirzes izglītības programmu īstenošanai. 2.
Skolas darbības tiesiskais pamats ir Izglītības likums, Profesionālās
izglītības likums, citi normatīvie akti, kā arī šis nolikums. 3.
Skolas nosaukums ir Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskola, tās
juridiskā adrese Ziemeļu iela 16, Cēsis, LV-4101, Latvija. Skola atrodas
Cēsu pilsētas administratīvajā teritorijā. 4.
Skola ir juridiska persona, tai var būt sava simbolika un konti valsts
kasē. Skola lieto zīmogu ar valsts mazā ģerboņa attēlu atbilstoši likumam
Par Latvijas valsts ģerboni. 5.
Skolai ir struktūrvienības: 5.1.
mūzikas skola, kura
darbojas uz reglamenta pamata un realizē profesionālās ievirzes mūzikas izglītības
programmas; 5.2.
saimniecības daļa, kura darbojas uz reglamenta pamata un nodrošina
Skolas telpu un inventāra atbilstību mācību procesa vajadzībām; 5.3.
bibliotēka, kura darbojas uz reglamenta pamata un nodrošina Skolas mācību
līdzekļu un literatūras atbilstību mācību procesa vajadzībām. II.
Skolas darbības mērķis, pamatvirziens un pamatuzdevumi
6.
Skolas darbības mērķis ir veidot izglītības vidi, organizēt un īstenot
izglītību, kas nodrošinātu valsts profesionālās vidējās izglītības
standartos un mākslas nozares profesiju standartos noteikto profesionālās
izglītības mērķu sasniegšanu. 7.
Skolas darbības pamatvirziens ir izglītojošā darbība. 8.
Skolas pamatuzdevumi: 8.1.
nodrošināt iespēju iegūt profesionālo vidējo izglītību un trešā
līmeņa mūzikas nozares speciālista profesionālo kvalifikāciju, kā arī
vispārējās zināšanas un prasmes; 8.2.
nodrošināt iespēju apgūt profesionālās vidējās mūzikas izglītības
programmas tādā līmenī, lai ikviens audzēknis varētu turpināt izglītību
profesionālās augstākās mākslas izglītības iestādēs; 8.3.
sagatavot darba tirgum kvalificētus mūzikas nozares speciālistus ar
vispusīgām teorētiskajām zināšanām un praktiskajām iemaņām; 8.4.
elastīgi reaģējot uz tautsaimniecības vajadzībām, par pasūtītāja
līdzekļiem paaugstināt darbinieku kvalifikāciju un veikt pārkvalifikāciju; 8.5.
veicināt profesionālās vidējās izglītības kvalitātes nodrošināšanas
sistēmas izveidi; 8.6.
izvēlēties izglītošanas darba metodes un formas; 8.7.
sadarboties ar audzēkņu vecākiem (aizbildņiem), lai nodrošinātu
izglītības programmu apguvi; 8.8.
racionāli izmantot izglītībai iedalītos finansu līdzekļus. III. Īstenojamās izglītības programmas 9.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Izglītības klasifikāciju skola var īstenot: 9.1. akreditētas profesionālās vidējās mūzikas izglītības programmas, saskaņojot tās ar Kultūras ministriju:
9.2. akreditētas profesionālās ievirzes mūzikas izglītības programmas, saskaņojot tās ar Kultūras ministriju:
9.3. profesionālās pilnveides programmas, 9.4. interešu izglītības programmas. 10. Profesionālās vidējās izglītības programmu apguves īstenošanu reglamentē Izglītības likums, Profesionālās izglītības likums un profesionālās vidējās mūzikas izglītības programmas. 11. Profesionālās vidējās izglītības programmās izglītību var iegūt latviešu valodā. IV.
Izglītības procesa organizācija 12.
Mācību gada ilgums. Profesionālās vidējās izglītības programmu īstenošanas ilgumu nosaka Profesionālās izglītības likums. Mācību gada sākuma un beigu datumu, kā arī audzēkņu brīvdienas nosaka Skolas direktors, pamatojoties uz izglītības programmās noteikto nedēļu skaitu semestrī. 13.
Audzēkņu uzņemšana. 13.1.
Audzēkņu uzņemšana profesionālās vidējās izglītības programmās
notiek saskaņā ar Izglītības likumu, Profesionālās izglītības likumu,
Skolas izstrādāto un Valsts kultūrizglītības centrā saskaņoto nolikumu
par iestājpārbaudījumu prasībām. 13.2.
Skola drīkst noteikt iestājpārbaudījumus audzēkņu uzņemšanai,
saskaņojot ar Kultūras ministriju to prasības, formu, laiku un konkursa
noteikumus. 14.
Minimālo audzēkņu skaitu grupā, lai uzsāktu valsts finansēto izglītības
programmu īstenošanu, nosaka Kultūras ministrija. 15.
Izglītības process Skolā ietver izglītības programmu īstenošanas
un audzināšanas darbību. 16.
Izglītības procesu Skolā reglamentē Izglītības likums, Profesionālās
izglītības likums, profesiju standarti, profesionālās vidējās izglītības
valsts standarts un citi normatīvie akti.
17.
Izglītības programmu īstenošana. Profesionālās vidējās izglītības
programmu īstenošana ietver: 17.1.
teorētiskās mācības vispārizglītojošajos un profesionālajos mācību
priekšmetos; 17.2.
praktiskos darbus profesionālajos un vispārizglītojošajos mācību
priekšmetos, praktiskās mācības, radošo praksi, kvalifikācijas praksi un
sportu. 18.
Mācību slodze audzēkņiem: 18.1.
mācību slodze nedēļā profesionālās vidējās izglītības
programmās nedrīkst pārsniegt: 18.1.1.
audzēkņiem līdz 18 gadu vecumam - 36 mācību stundas; 18.1.2.
audzēkņiem, sākot ar 18 gadu vecumu - 40 mācību stundas; 18.2.
kopējais brīvdienu skaits mācību gadā - 11 nedēļas; 18.3.
mācību nedēļas ilgums - 5 dienas. 18.4.
mācību stundas ilgums - 40 minūtes. 19.
Audzēkņu kompetences sasniegumi - zināšanas, prasmes un iemaņas tiek
vērtētas 10 ballu vai ieskaitīts, neieskaitīts sistēmā. 20.
Skolas struktūru un mācību materiālo bāzi izveido atbilstoši
akreditētajām profesionālās vidējās un profesionālās ievirzes mūzikas
izglītības programmām. 21.
Mācību prakses norisi Skola organizē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. 22.
Mācību darba pamatorganizācijas forma ir mācību stunda, profesionālās
kvalifikācijas ieguvei nepieciešamās prasmes audzēkņi apgūst praktiskajās
nodarbībās, mācību koncertos, koncertos, konkursos u.c. pasākumos. 23.
Mācību slodzes sadalījumu pa nedēļas dienām atspoguļo Skolas
direktora apstiprināts stundu saraksts. Grupu nodarbību stundu sarakstu izstrādā
Direktora vietnieks mācību darbā, individuālo nodarbību stundu sarakstus
izstrādā skolotāji. Izmaiņas stundu sarakstā var izdarīt direktora
vietnieks mācību darbā vai cita Skolas direktora norīkota persona. V. Skolas direktora, vietnieku, skolotāju un citu darbinieku pienākumi
un tiesības 24.
Direktoru pieņem darbā un atbrīvo no darba Kultūras ministrs. 25.
Direktors vada Skolas attīstības plānošanu un ir tieši atbildīgs
par profesionālās vidējās izglītības programmu īstenošanu. 26.
Direktora izdotos rīkojumus var pārsūdzēt Kultūras ministrijā viena
mēneša laikā no izdošanas datuma. 27.
Direktora pienākumi: 27.1.
nodrošināt Skolu ar amatam atbilstošas kvalifikācijas darbiniekiem,
pieņemt darbā un atbrīvot no darba Skolas darbiniekus saskaņā ar Darba
likumu un citiem normatīvajiem aktiem; 27.2.
izstrādāt un piedalīties Skolas darbības reglamentējošu tiesību
aktu (Skolas nolikuma, iekšējās kārtības noteikumu, amata aprakstu, u.c.)
izstrādāšanā un nodrošināt to izpildi; 27.3.
nodrošināt normatīvo aktu izpildi Skolā; 27.4.
organizēt un plānot Skolas saimniecisko un finansiālo darbību; 27.5.
pārstāvēt Skolas intereses valsts un sabiedriskajās organizācijās; 27.6.
sadarboties ar nevalstiskajām organizācijām, iestādēm, uzņēmumiem,
audzēkņiem, audzēkņu vecākiem (aizbildņiem), Skolas padomi u.c. Skolas pašpārvaldes
institūciju darbības nodrošināšanai, izglītības kvalitātes paaugstināšanai,
audzēkņu karjeras iespēju izpētei un virzīšanai; 27.7.
svarīgos jautājumos konsultēties ar Skolas padomi, Pedagoģisko
padomi, Audzēkņu domi, uzklausīt to viedokļus un ņemt vērā ieteikumus,
kas veicina Skolas darbības mērķu kvalitatīvāku īstenošanu; 27.8.
izpildīt citus šajā nolikumā un tiesību aktos noteiktos profesionālās
vidējās izglītības iestādes direktora pienākumus; 27.9.
sniegt pārskatus par savu darbību Skolas kolektīvam un Kultūras
ministrijai. 28.
Skolas direktoram ir tiesības: 28.1.
pieņemt darbā savus vietniekus, skolotājus un citus darbiniekus,
noteikt viņu pienākumus un tiesības; 28.2.
deleģēt skolotājiem un Skolas darbiniekiem konkrētu uzdevumu un
funkciju veikšanu; 28.3.
noteikt Skolas štata vienību skaitu, saskaņojot ar Kultūras
ministriju; 28.4.
savu pilnvaru ietvaros patstāvīgi lemt par Skolas intelektuālo,
finansu un materiālo līdzekļu racionālu izmantošanu; 28.5.
slēgt līgumus ar fiziskām un juridiskām personām Skolas nolikumā
paredzētajos darbības virzienos. 29.
Skolas direktora vietnieki: 27.1.
direktora vietnieku pieņem darbā un atbrīvo no darba Skolas direktors.
Direktors nosaka viņa pamatprasības profesionālajai atbilstībai, pienākumus
un tiesības. 27.2.
direktora vietnieki nodrošina kvalitatīvu izglītības procesa organizāciju
un norisi Skolā; 30.
Skolotāja vispārējie pienākumi un tiesības izglītošanas procesā
noteikti Izglītības likumā. 31.
Skolas skolotāja pienākumi: 31.1.
izpildīt vispārējos skolotāja pienākumus, kas noteikti Izglītības
likumā; 31.2.
būt atbildīgam par audzēkņu veselību un dzīvību mācību stundās
(gan teorētiskajās, gan praktiskajās mācībās), mācību praksē, kvalifikācijas
praksē, kas norit Skolā, kā arī viņa vadītajos un organizētajos pasākumos
ārpus skolas; 31.3.
veidot pozitīvu sadarbības vidi; 31.4.
ievērot audzēkņu vajadzības, pieredzi, domāšanas veidu, spējas; 31.5.
ievērot darba kārtības noteikumus; 31.6.
būt atbildīgam par savu darbu, tā metodēm, paņēmieniem un rezultātiem; 31.7.
izpildīt izglītības programmas, veikt objektīvu audzēkņu zināšanu
un prasmju pārbaudi, organizēt audzēkņu patstāvīgo darbu. 32.
Skolotāja tiesības: 32.1.
izmantot skolotāja tiesības, kas ir noteiktas Izglītības likumā; 32.2.
būt ievēlētam un darboties Skolas pašpārvaldē; 32.3.
saņemt piemaksu par darba kvalitāti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā,
saskaņā ar Nolikumu par skolotāju darba kvalitātes piemaksu; 32.4.
izmantot tiesības, kas noteiktas darba kārtības noteikumos. 33.
Izglītības programmu noteikto prasību īstenošanas kvalitātes nodrošināšanai
skolotāji var tikt apvienoti nodaļās vai metodiskajās komisijās. Nodaļa
un/vai metodiskā komisija darbojas saskaņā ar nolikumu, tās darbu organizē
un vada Skolas direktora vietnieks mācību darbā. 34.
Skolas saimnieciskos un citus darbiniekus pieņem darbā un atbrīvo no
darba Skolas direktors, kā arī nosaka viņu skaitu, pienākumus un tiesības. 35.
Skolas saimniecisko un citu darbinieku pienākumi: 35.1.
ievērot darba kārtības noteikumus; 35.2.
kvalitatīvi veikt amata aprakstā noteiktos darba pienākumus; 35.3.
saudzīgi izturēties pret Skolas īpašumu. 36.
Skolas saimnieciskajiem un citiem darbiniekiem ir tiesības: 36.1.
būt ievēlētam un darboties Skolas pašpārvaldē; 36.2.
izmantot tiesības, kas noteiktas darba kārtības noteikumos; 36.3.
uz darba samaksu, kas nav mazāka par Ministru kabineta noteikto minimālo
mēneša darba algu (amatalgu); 36.4.
saņemt valsts garantētu apmaksātu ikgadēju atvaļinājumu tiesību
aktos noteiktajā kārtībā; 36.5.
uz drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem; 36.6.
izteikt priekšlikumus Skolas attīstībai, iekšējās kārtības nodrošināšanai
u.c.. VI. Audzēkņa
tiesības un pienākumi
37.
Audzēkņa pienākumi: 37.1.
mācīties, lai iegūtu profesionālās ievirzes vai profesionālo vidējo
izglītību; 37.2.
uzņemties atbildību par savām mācībām un uzvedību Skolā; 37.3.
ievērot Skolas nolikumu un iekšējās kārtības noteikumus; 37.4.
cienīt Skolas tradīcijas; 37.5.
atbilstoši savām spējām un interesēm pārstāvēt Skolu dažādu
veidu pasākumos; 37.6.
uzvesties un darboties saskaņā ar sabiedrībā pieņemtām morāles un
ētikas normām; 37.7.
saudzēt dabu un apkārtējo vidi; 37.8.
attīstīt savas fiziskās un garīgās spējas un veidot rakstura īpašības
mērķtiecību, gribasspēku, neatlaidību mērķu sasniegšanā un citas: 37.9.
ārpusstundu laikā iesaistīties pašapkalpošanas darbā atbilstoši
vecumam, higiēnas un veselības aizsardzības prasībām. 38.
Audzēknim ir tiesības: 38.1.
uz valsts apmaksātu profesionālās vidējās izglītības ieguvi; 38.2.
uz daļēji valsts apmaksātu profesionālās ievirzes izglītības
ieguvi; 38.3.
izglītības procesā izteikt un aizstāvēt savas domas un uzskatus: 38.4.
izglītošanās procesā bez maksas izmantot Skolas telpas, bibliotēku,
lasītavu un citas informācijas krātuves, mācību līdzekļus; 38.5.
piedalīties sabiedriskajā darbā; 38.6.
saņemt informāciju par visiem ar izglītību saistītajiem jautājumiem; 38.7.
uz audzēkņa īpašumā, lietojumā vai valdījumā esošās personiskās
mantas aizsardzību Skolā; 38.8.
saņemt motivētu savu zināšanu, prasmju, iemaņu un uzvedības novērtējumu; 38.9.
saņemt skolotāja palīdzību mācību apguvē; 38.10.
vēlēt, tikt ievēlētam Skolas Audzēkņu domē. 39.
Audzēkņi, kuri mācās valsts finansētajās profesionālās vidējās
izglītības programmās, saņem stipendiju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā,
saskaņā ar Stipendiju komisijas nolikumu. VII.
Skolas pašpārvalde
40.
Skolas
padome
risina Skolas perspektīvās attīstības, štata saraksta pilnveidošanas, audzēkņu
un darbinieku materiālā nodrošinājuma un sadzīves problēmu jautājumus. Skolas
padomei ir konsultatīvs raksturs, tās darbību nosaka Skolas padomes
nolikums. Skolas padomi vada ievēlēts Skolas padomes vadītājs. Tās sastāvā
ir Skolas direktors, direktora vietnieki, skolotāju, audzēkņu un audzēkņu
vecāku (aizbildņu) ievēlēti pārstāvji, to sasauc pēc nepieciešamības.
Skolas padomes sēdes norisi protokolē. 41.
Pedagoģiskā
padome
risina ar mācību un audzināšanas darbu
saistītus jautājumus. Pedagoģiskajai
padomei ir konsultatīvs raksturs, tās darbību nosaka Skolas Pedagoģiskās
padomes nolikums. Pedagoģisko padomi vada Skolas direktors. Tās sastāvā ir
visi Skolā strādājošie skolotāji, to sasauc ne retāk kā reizi semestrī.
Pedagoģiskās padomes sēdes norisi protokolē. 42.
Darbinieku
dome
operatīvi risina ar mācību un audzināšanas
darbu, darbinieku un audzēkņu materiālo stimulēšanu saistītus jautājumus.
Darbinieku domei ir konsultatīvs
raksturs, tās darbību nosaka Skolas Darbinieku domes nolikums. Darbinieku domi
vada Skolas direktors. Tās sastāvā ir direktora vietnieki, metodiķis, nodaļu
un metodisko komisiju vadītāji, to sasauc ne retāk kā reizi mēnesī.
Darbinieku domes sēdes norisi protokolē. 43.
Audzēkņu dome ir
sabiedriska izglītojamo institūcija. To pēc savas iniciatīvas veido audzēkņi,
tā pārstāv audzēkņu intereses Skolā. Audzēkņu domes darbību reglamentē
Audzēkņu domes nolikums, ko apstiprina Skolas direktors. VIII.
Skolas iekšējo reglamentējošo pamatdokumentu pieņemšanas
kārtība 44.
Skola saskaņā ar Skolas nolikumu izstrādā un pieņem pamatdokumentus
sekojoši: 43.1.
Skolas padomes nolikumu Skolas padome; 43.2.
Pedagoģiskās padomes nolikumu Skolas padome; 43.3.
Darbinieku domes nolikumu Darbinieku kopsapulce; 43.4.
Nodaļu un Metodisko komisiju nolikumus Darbinieku dome; 43.5.
Audzēkņu domes nolikumu Audzēkņu kopsapulce; 43.6.
Stipendiju komisijas nolikumu Audzēkņu dome un Pedagoģiskā
padome; 43.7.
Nolikumu par audzēkņu uzņemšanu mūzikas skolā - Pedagoģiskā
padome; 43.8.
Nolikumu par audzēkņu uzņemšanu mūzikas vidusskolā - Pedagoģiskā
padome; 43.9.
Nolikumu par mūzikas skolas audzēkņu zināšanu un prasmju vērtēšanas
kritērijiem un kārtību, audzēkņu pārcelšanu nākamajā klasē, audzēkņu
atskaitīšanu - Pedagoģiskā padome; 43.10.
Nolikumu par mūzikas vidusskolas audzēkņu zināšanu un prasmju vērtēšanas
kritērijiem un kārtību, audzēkņu pārcelšanu nākamajā kursā, audzēkņu
atskaitīšanu - Pedagoģiskā padome; 43.11.
Iekšējās kārtības noteikumus mūzikas skolas audzēkņiem
Darbinieku dome; 43.12.
Iekšējās kārtības noteikumus mūzikas vidusskolas audzēkņiem
Darbinieku dome; 43.13.
Darba kārtības noteikumus Darbinieku kopsapulce; 43.14.
Nolikumu par skolotāju darba kvalitātes piemaksu Pedagoģiskā
padome; 43.15.
Nolikumu par prēmiju piešķiršanu un izmaksu Darbinieku
kopsapulce; 43.16.
Darba strīdu komisijas nolikumu Darbinieku kopsapulce; 43.17.
Struktūrvienību reglamentus Darbinieku dome; 45.
Visus Skolas iekšējo darbību reglamentējošos dokumentus apstiprina
Skolas direktors. IX.
Finansēšanas avoti un kārtība
46.
Kultūras ministrija nosaka valsts finansēto vietu skaitu profesionālās
izglītības programmās. 47.
Skolas finansēšanas avoti: 47.1.
valsts budžeta līdzekļi saskaņā ar gadskārtējo likumu Par
valsts budžetu; 47.2.
papildu finansu līdzekļi, kurus Skola var saņemt: 47.2.1.
kā ziedojumu un/vai dāvinājumu no fiziskām un juridiskām personām; 47.2.2.
sniedzot maksas pakalpojumus; 47.2.3.
kā ieņēmumus no saimnieciskās darbības; 47.3.
citi ieņēmumi. 48.
Mācības tālākizglītībā, fakultatīvās nodarbībās, kursos,
darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanā un pārkvalifikācijā finansē pasūtītājs. X.
Saimnieciskā darbība
49.
Skolas direktors ir tiesīgs slēgt ar juridiskām un fiziskām personām
līgumus par dažādu Skolai nepieciešamo darbu veikšanu normatīvajos aktos
noteiktajā kārtībā. 50.
Skola var sniegt ēdināšanas, dienesta viesnīcas, ārpusstundu darba
un citus pakalpojumus. 51.
Skola, paralēli pamatuzdevumiem, var veikt uzņēmējdarbību, kas nav
pretrunā ar pamatuzdevumiem un spēkā esošiem normatīvajiem aktiem. XI.
Reorganizācija un likvidācija
52.
Skolu reorganizē un likvidē Ministru kabinets pēc Kultūras
ministrijas priekšlikuma. XII.
Skolas nolikuma un tā grozījumu pieņemšanas kārtība
53.
Skola, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas 2000. gada
11. jūlija ar rīkojumu Nr. 450 apstiprināto profesionālās pamatizglītības,
arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības iestādes
paraugnolikumu, izstrādā Skolas nolikumu. Skolas nolikumu apstiprina Kultūras
ministrija. 54.
Grozījumus Skolas nolikumā var izdarīt pēc Skolas pedagoģiskās
padomes, Skolas padomes priekšlikuma. Grozījumus nolikumā apstiprina Kultūras
ministrs. XIII.
Citi jautājumi
55.
Skolas bibliotēkas fondu komplektē, veic uzskaiti, izmanto, saglabā
Skola saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas metodiskajiem norādījumiem. 56.
Saskaņā ar spēkā esošiem normatīviem aktiem Skola kārto lietvedību
un Skolas arhīvu. 57.
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes noteikto pārskatu formām
Skola noteiktā laikā sagatavo atskaites un iesniedz Kultūras ministrijai, kā
arī Centrālās statistikas pārvaldei. 58.
Skola savā darbībā ievēro skolu higiēnas normas un noteikumus. 59.
Ugunsdrošību Skolā ievēro atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem
Nr.440 Ugunsdrošības noteikumi. 60.
Darba drošību Skolā ievēro atbilstoši Darba aizsardzības likumam. 61.
Skolas dibināšanas un attīstības vēsturiskie
dati: ¬
Skola dibināta 1925. gada 20. oktobrī ar
nosaukumu Cēsu mūzikas vidusskola; ¬
1937. gadā Skola nosaukta par Cēsu pilsētas
Tautas konservatoriju; ¬
1944. gadā pārdēvēta par Cēsu pilsētas mūzikas
vidusskolu; ¬
1951. gadā Skola nosaukta Alfrēda Kalniņa vārdā; ¬
1992. gadā pārdēvēta par mūzikas koledžu; ¬
ar Kultūras ministrijas 2002. gada 14. janvāra rīkojumu
Nr. 10 - Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskola. Nolikums
apspriests Skolas darbinieku domē 2007. gada 31. martā, protokols Nr. 3. |