|
|
|
|
1925. gada 20. oktobrī, pateicoties Voldemāra Bišera entuziasmam, darbību uzsāka Cēsu mūzikas skola. Dibinātājs, vienlaikus arī direktors
un 2.pamatskolas pārzinis, Trīszvaigžņu ordeņa kavalieris Voldemārs Bišers
par pedagogiem aicināja ievērojamus māksliniekus, tā laika izcilas personības.
Sākumā mācības notika trijās klasēs: dziedāšanas klasē
nodarbības vadīja koncertdziedātājs Artūrs Kornets, klavieru klasē
pianiste Hilda Bērs, bet vijoles klasē Verners Taube. 1931. gads mūzikas skolai kļuva nozīmīgs
ar vairākiem faktiem. Pirmkārt, pilsētas galvas Dr.Kārļa Vanadziņa ietekmē
mūzikas skolu savā pārziņā ņēma Cēsu pilsētas valde. Otrkārt, par
vijoles klases pedagogu sāka strādāt Helmers Pavasars. Tieši viņš bija
tas, kurš izveidoja simfonisko orķestri, lai jau 1932. gada 7.februārī
skolas audzēkņu vakarā pirmoreiz stātos publikas priekšā. Nedaudz vēlāk
1934.gadā komponistu un diriģentu H.Pavasaru aicina par mūzikas
skolas direktoru. 1937. gadā mūzikas skolu pēc Alfrēda
Kalniņa ierosinājuma pārdēvē par Cēsu pilsētas Tautas konservatoriju. Kad 1938. gadā uz Cēsīm pārceļas Rīgas
skolotāju institūts, manāmi sarosās un uzplaukst muzikālās aktivitātes ne
vien pilsētā, bet arī visā Vidzemes novadā. Vairāki pedagogi un audzēkņi
paralēli darbojas gan skolotāju institūtā, gan mūzikas skolā.
Mūzikas
skolas darbība nepārtrūkst arī vācu okupācijas gados. No 1941.-1944. gadam
par Cēsu mūzikas skolas direktoru kļūst diriģents un komponists Arnolds
Kalnājs. Šis periods ir grūts, mācības notiek arī pedagogu dzīvokļos.
Toties par tradīciju jau kļuvušie skolas audzēkņu un pedagogu veidotie
koncerti notiek. Diemžēl līdz ar kara beigām nodeg plašā skolas nošu
bibliotēka un vērtīgais arhīvs. Pēc Otrā pasaules kara skolas dzīve pamazām atgūst jaunu elpu. 1944.gada 1. oktobrī par Cēsu pilsētas mūzikas vidusskolas (skolas tā laika nosaukums) un no šī brīža arī bērnu mūzikas skolas direktoru kļūst koru un pūtēju orķestru diriģents, pūšamo instrumentu klases pedagogs Kārlis Ozols. Mūzikas skolai piešķir telpas Mazā Kalēju ielā, no kurienes mūzikas skaņas dzirdamas arī tagad. Pēc komponista A.Kalniņa nāves, godinot latviešu mūzikas klasiķa piemiņu, 1951. gadā Cēsu mūzikas vidusskola tiek nosaukta Alfrēda Kalniņa vārdā. 1958. gadā mūzikas vidusskola pārceļas uz jaunuzcelto ēku Ziemeļu ielā 16, kur Vintergravas malā tā atrodas vēl šodien. Kopš 1963. gada mūzikas skolu vada Velta Miezīte-Kvēpa. No 1975.-1983. gadam par direktoru strādā Jānis Sprancmanis. 1983. gadā par direktoru kļūst kordiriģents Egils Ķepītis. 1984./85.mācību gadā direktors ir kordiriģents Tālis Veismanis. Kad mūzikas skola svin savus 60 pastāvēšanas gadus, par tās vadītāju līdz 1990. gadam strādā Jānis Baltiņš. Kopš 1992. gada mūzikas vidusskola pārdēvēta par mūzikas koledžu.
Kopš
2000. gada septembra par direktoru strādā Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas
vidusskolas 1989.gada absolvents Aivars Tomiņš. 2002.
gada 14. janvārī skola pārdēvēta par Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas
vidusskolu. AKCMV darbības virziens mūzikas izglītība. Pašlaik AKCMV
realizē 4 profesionālās ievirzes izglītības programmas un 6 profesionālās
izglītības programmas. AKCMV audzēkņi mācās klavieru (vadītāja Ilze Mazkalne), kordiriģēšanas (vadītāja Līga Priedīte), vokālajā (vadītājs Andis Pētersons), pūšamo instrumentu (vadītājs Aivars Radziņš), stīgu instrumentu (vadītāja Imalda Pabiāna), tautas instrumentu (vadītāja Ilze Žvarte) nodaļās. Papildus speciālajiem un mūzikas priekšmetiem audzēkņi var apgūt kompozīcijas un ērģeļspēles pamatus. Lapa pēdējo reizi labota 04.10.2005.
|